Pateicībā tiem, kas dalījušies ar savu pieredzi.

Anda

Sapratu, ka īsti nemaz nezinu, kā attīrīties. Pat neiedomājos, ka ķermenis var būt tik piesārņots. Jutu, ka kaut ko vajadzētu mainīt, kad dzirdēju par “serpentu” jeb bioplēvi. Tas tā aizrāva, ka gribējās uzreiz pamēģināt. Darīt tūlīt, jo nav laika gaidīt. Sapratu, kā tā ir gan fiziska, gan emocionāla pieredze. Sekoju instrukcijām, darīju visu precīzi un ar interesi.

Svarīgi bija atteikties no stimulantiem, ogļhidrātiem un baltajiem miltiem un pāriet uz dzīvnieku izcelsmes taukiem un produktiem. Iznākot pirmajam “serpentam”, viss sliktais atkrita pats, jo ķermenis kļuva gudrāks. Atbildes meklēju sevī. Ar sajūsmu sagaidīju un palaidu katru “serpenta" daļiņu. Viss sasaucās ar kādu izstrādātu situāciju, notikumu, cilvēku, atmiņu. Mainījos es, mainījās apkārtējie cilvēki. Daži arī sajuta vēlmi patīrīties.

Ķermenis mainījās. Kļuva spēcīgs, lokans, slaidāks, enerģija vairojās. Ievēroju, kā mainās acu mirdzums, bija skaidrāka redze. Āda kļuva tāda gluda, pazuda mazākās krunciņas. Tā jaunā fantastiskā sajūta ir vilinoša, katrā ķermeņa šūniņā mostas dzīvība.

Iemīlēju, iepazinu sevi, savu augumu un sapratu, cik ķermenis var būt pasakains, vienreizējs, dievīgs. Parādījās miers, pateicība, sapratne, pieņemšana, mīlestība, drosme, darīšana. Ne pret ko to nemainītu!

Sāku ieklausīties vairāk sevī, rūpēties par sevi, nesatraukties tik ļoti par citiem, izvēlēties darīt to, kas patīk, kas iepriecina, ko mīlu es. Saskatīju apkārtējos cilvēkos, ko agrāk neredzēju, it kā maskas nokrita.

Baiba

2021. gada nogalē mans prāts bija spiests atzīt, ka nespēj rast atbildes uz daudziem jautājumiem. Mans ķermenis vienmēr bijis izturīgs, prāts – racionāls, tomēr fonā arī čukstējusi balstiņa, ka abi ir nedalāmi. Mans sarkanais signāls bija pēkšņas un likumsakarīgas veselības problēmas pēc ilgstoša stresa un pārslodzes.

Nebiju gatava ārstu – savas jomas speciālistu prognozēm, ka mani pirmie autoimūno saslimšanu simptomi varētu noslēgties ar medikamentu lietošanu. Cēloņi zinātnei nezināmi, taču var atvieglot simptomus. Negribēju šo pieņemt. Nejauši biju uzdūrusies intervijai ar Artūru, un viņa holistiskais skatījums uz veselību uzrunāja.

Jau sākotnēji sapratu, ka mans vājais posms ir gremošanas sistēma, kas bija piedzīvojusi arī dažādus eksperimentus ar uzturu veselīgākas dzīves vārdā. Tas sakrita ar brīdi, kad parādījās informācija par “serpentu”.

Sākotnēji biju ļoti skeptiska, jo viss īsti “neierakstījās” manā neezotēriskajā pasaules uzskatā. Pavērsiena punkts bija Dhru Purohit intervija ar diviem zinātniekiem Youtube, kuri runāja par “biofilmu” un tās ietekmi uz mūsu veselību. Tajā brīdī visi puzles gabaliņi sakrita vienā bildē, jo parādījās jauns atslēgas vārds – “biofilma”.

Zinātniskajās datubāzēs atradu daudz pētījumu šajā jomā, kas savu uzplaukumu piedzīvo tieši šobrīd. Vairs nebija šaubu, ka vajadzētu uzzināt, vai arī manī ir “bioplēve”. Kāpēc gan neizmantot tās vienkāršu izvadīšanas veidu?

Pārmaiņas pēc vairākām tīrīšanās reizēm bija pārsteidzošas, jo bija radusies izteikta vēlme pēc dzīvnieku valsts produktiem. Bija sajūta, ka ķermenis ļoti efektīvi uzņem tam iepriekš trūkušo. Manas vecās pārliecības par uzturu, īpaši par dzīvnieku izcelsmes tauku nelabvēlīgo ietekmi, krasi mainījās. Manu “diagnožu” simptomi ievērojami samazinājās. Ar kāpumiem un kritumiem uzlabojumi turpinās, jo atveseļošanās ir ilgstošs process. Ķermenis jāiepazīst no jauna.

Secinājums – mēs joprojām ļoti maz zinām, kas ietekmē veselību un labsajūtu. Zarnu mikrobioma pētniecība apliecina – mēs esam pārsteidzošu atklājumu sākumposmā! Kas vakar pasakas, šodien tiek apstiprināts pētījumos. Katram pašam jāuzņemas atbildība, lai būtu savas dzīves un ķermeņa pētnieks, nevis apstākļu upuris.

Rolands

Pirmo reizi par “serpentu” dzirdēju kādā Artūra intervijā. Toreiz viņš par šo izteicās diezgan atturīgi, bet kaut kas manī sakustējās. Mēģināju pats sameklēt informāciju, bet neko neatradu. Pēc kāda laika skatījos Artūra live. Uzreiz ievēroju, ka kaut kas ir savādāk - viņš izstaroja pārliecību, enerģiju, acīs mirdzums! Kaut kas bija radikāli mainījies!

Soli pa solim noskaidroju, kas nepieciešams, un bez liekas domāšanas iegādājos vajadzīgo. Iekšēji jutu trauksmi, arī bailes, jo sapratu, ka tas ir spēcīgs transformācijas process un nāksies sevi lauzt, bet sajūta nepārprotami teica – DARĀM!

Doma, ka manī ir kaut kas, kas mani mēģina vadīt, kontrolēt un padara atkarīgu, likās nepieņemama. Tehniskā puse bija vienkārša, instrukcijas skaidras un saprotamas, taču grūtā daļa bija paskatīties uz sevi no malas, savām bailēm, pamanīt pieķeršanās, destruktīvos ieradumus – gan smalkajā, gan fiziskajā plānā. Sākums noteikti nebija viegls, lai neteiktu vairāk.

Ar pirmo piegājienu nekas neizdevās, bija smagi. Sekoja atkritiens. Atkal un atkal atliku procesa atsākšanu. Tad sapratu, ka īstais mirklis nekad nepienāks, tas ir TAGAD. Un bez domāšanas lecu iekšā. Un, iespējams, paņēmu VIŅU uz izbrīnu, bet lietas aizgāja. Tas, kas nāca no manis ārā – citādāk kā “par pašu nelabo” laikam grūti nosaukt. Neticēju tam, ko pats redzēju.

Procesu iekustināt palīdzēja dzīves pārskatīšana – attiecības ar draugiem, kolēģiem, ģimeni, atskats uz bērnību... Lūgt piedošanu, piedot, atlaist, neturēt ļaunu, pieņemt – tas viss bija nozīmīga šī pasākuma daļa. Sāku just pārmaiņas gan ķermenī, gan iekšējā pasaulē. Bija brīži, kad skatījos spogulī un biju pārsteigts, ko redzēju - šķita, ka staroju. Liels enerģijas pieplūdums, sāku just lietas citādāk, smalkāk.

Arī uz ēdienu skatījos atšķirīgi. Atceros reizi, kad iegāju veikalā, nostaigāju 10 minūtes un neko nenopirku, jo sapratu, ka man nekas nav vajadzīgs. Šī viennozīmīgi bija viena no manas dzīves spēcīgākajām praksēm. Kopš tā laika ir bijuši kāpumi, kritumi. Bet šis atstājis neizdzēšamu iespaidu. Ja noraujos, vienmēr gribas iet tālāk. Kur biju, vairs atgriezties negribas.

Lai viegls ceļš visiem, kas jūt aicinājumu būt brīviem!

Beāta

Man ķermenis ir būtiskāks par ārpus ķermeņa piedzīvotām pieredzēm. Vēlos justies vieglāk, brīvāk. Esmu eksperimentējusi ar produktu izslēgšanu, detox kūrēm, pētījusi citu pieredzi.

Divus gadus tuvojos “serpenta” praksei. Tā izvērtās par nopietnāko un bagātāko pieredzi. Nav vienkārši apzināties, ko caur šo procesu atlaidu un ieguvu, bet man vien ārpus ķermeņa un nāves tuvuma pieredzes bijušas līdzvērtīgas.

Impulsu ieguvu no Artūra stāsta. Pirms uzsāku, rūpīgi iepazinos ar pētījumiem un materiāliem. Pārrunāju ieceri ar vīru, un viņš nolēma pievienoties. Darīt šo kopā bija labākais, jo pārmaiņas bija daudz plašākas par izmaiņām uzturā.

Katrs bijām savā procesā, bet uz viena viļņa. Vīram viss notika kā labi uzskaņotā mehānismā. Man, jāatzīst, tik viegli negāja, un vīra atbalsts bija nozīmīgs. Savu “serpentu” nebiju gatava palaist, un tas nav saistīts tikai ar zarnu saturu, bet ar notikumiem, attiecībām, iesīkstējušiem paradumiem, destruktīvām sajūtām u.tml.

No “serpenta” procesa izgāju 14. dienā. Jutos viegli, skaidru galvu, bija pārliecība, ka sevis izzināšanas ceļš turpinās.

Galvenais ieguvums – uzticēšanās manam ķermenim. Riktīgi patīk mans vēders. Pārtikas apjoms ir krietni mazāks, mainījušies ēšanas paradumi. Brīvi varu izlaist ēdienreizes, saldumi nav ikdienas ēdienkartē, taču ir vēlme ēst taukus.

Pēc 26 gadiem veģetārismā mans ķermenis skaidri dod ziņu par vēlmi pēc buljona, gaļas. Tās man ir lielas pārmaiņas.

Kopumā:

• Nonācu tuvāk ķermenim, sajušanai, sadzirdēšanai, sasmaržošanai, dievišķajam manī;

• Jūtos ļoti labi fiziski un psihoemocionāli; neviens mani nerausta un neliek, piemēram, saldumiņu uzēst; varu ēst tad, kad ķermenis patiesi grib, vai neēst nemaz;

• Daudz vienkāršāk pateikt “Nē” tam, kas man neder, un “Jā” tam, kas man vajadzīgs; beigušās destruktīvas attiecības;

• Izzuduši pigmenta plankumi uz sejas, samazinājies svars;

• Attiecībās ar vīru esam piedzīvojuši jaunus apvāršņus, arī mīlēšanās ir citā kvalitātē; prakses laikā pieredzējām vienu no spilgtākām seksuālajām pieredzēm;

• Turpinu ikdienā masēt vēderu, mācu to darīt arī citiem, jo tikai katrs pats var būt atbildīgs par sevi, norisēm ķermenī un dzīvē. Un visam ir savs laiks!

Valters

Es gribēju, lai manā ķermenī vairs neparazitē liekēži. Bija skaidrs, ka ir pienācis laiks atbrīvot “serpentu” no darba pienākumiem un ietekmes. Tā notiek uzņēmumos, kad vadība atklāj, ka kāds labu laiku veiksmīgi iekārtojies savā krēslā, neko nedara uzņēmuma labā, bet saņem algu un maisa visiem gaisu, un galu galā rada uzņēmumam zaudējumus. Tādu parazītu agri vai vēlu atlaiž.

Ar līdzīgu piegājienu es sāku atbrīvot sevi no “serpenta”. Sapratu, ka dzīve bez “serpenta” būtu vieglāka, brīvāka un visādi citādi efektīvāka – nebūtu jābaro vēl kāds, būtu vairāk enerģijas, nebūtu manī atkritumu no citas dzīvības formas (“serpenta”), mazāk emocionālu traucējumu, ko raida “serpents”.

Process norit, cik vien dabiski iespējams. Nesteidzos. Apmēram reizi mēnesī dažas dienas dzeru maisījumu "Gray Potion", kas sastāv no māla, ceļtekām un ogles.

Pēc pāris mikstūrēm “serpenta” izvadīšanai vairs nebija nepieciešama klizma, jo zarnas acīmredzami vairs nebija tik sastrēgušas un pilnas kā agrāk, arī sāka raitāk darboties. Kļūst arvien vieglāk.

Es vairs neesmu vegāns. Esmu gaļēdājs. Nepatērēju ogļhidrātus un augu izcelsmes produktus, jo vairs nav aktuāli. Beigusies atkarība no saldumiem.

Attiecības ar pasauli, dabu, cilvēkiem ir daudz dziļākas. Dzidrāka un niansētāka oža, garša, redze.

Veicas.

Viegli fokusēties.

Pēc katras “serpenta” pieredzes parādās uzlabojumi ķermenī, psihē, emocijās, mijiedarbībā ar pasauli. Esmu novērojis vairāk nekā 50 dažādus dzīves kvalitātes uzlabojumus.

Jānis

Visu mūžu esmu interesējies, kā saglabāt un atjaunot veselību paša spēkiem. Ko darīt, lai neslimotu un justos labāk?

Noklausoties Artūra stāstu par “serpentu”, sapratu – tas man noteikti jāizmēģina. Jau sen biju lasījis, ka dzīves laikā cilvēka zarnu traktā varot uzkrāties vairāki kilogrami atkritumvielu, kas traucē uzņemt barības vielas no pārtikas. Sākumā, protams, bija bail, vai mikstūra neiesprūdīs zarnās.

Kad pirmā porcija “izgāja cauri”, sapratu, ka tas darbojas un bailēm nav pamata. Pēc vairākām procedūrām pozitīvi izmainījās ēdienkarte, samazinājās nepieciešamā ēdiena daudzums, uzlabojās miegs, pieauga enerģijas līmenis un uzlabojās kopējā pašsajūta.

Alise

Mani vienmēr ir interesējušas metodes, kā attīrīt organismu, tāpēc mana “serpenta” pieredze sākās diezgan pašsaprotami un harmoniski. Tobrīd jutos dzīvē kaut kur iestrēgusi un bija grūti saskatīt tālāko ceļu, bailes turēja, grūti bija sajust savu spēku un jaudu. It kā jutu, ka tas ir manī, bet kaut kur apspiests.

Process bija interesants, nevarēju saprast, ko sagaidīt, bet beigās viss bija labi. Pirmā reize bija tāda satraucošāka, jo viss šķita jauns un nebijis. Visi soļi bija skaidri saprotami, arī sajūtas bija labas, jo ķermenis tīrījās un bija daudz spēka, prāts kļuva skaidrāks un asāks. Gada laikā kādas 6 reizes esmu tīrījusi “Serpentu”, 7–10 dienu laikā dzerot buljonu, svaigi spiestas sulas un maisījumu "Gray Potion".

Pēc šīs pieredzes ikdienas paradumi ļoti mainījās. Ja esi sajutis, ka vari tik labi justies, tad vecajās kurpēs vairs negribas kāpt. Ne tikai ķermenis labi jūtas, bet arī emocionāli un garīgi ir labsajūta. Jūtos iekšēji mierīga, pārstrādājusi daudz sāpju, kas mani bija turējušas, biedējušas un atturējušas iet tālāk un riskēt. Pazuda bailes, par ko es biju pārsteigta un ļoti laimīga. Tas viss bija atlaidies. Un tikai tad sākās īstā dzīve, kad vari sākt iepazīt sevi vairāk.

Daudzas attiecības izbeidzās, jo atvērās acis un spēja saskatīt to, kas sen jau ir izbeidzies. Ķermenis jutās pateicīgs, sejas ādas stāvoklis ļoti uzlabojās, mēnešreizes kļuva nesāpīgas, un pazuda muguras sāpes, kuras bija neizturamas, kad bija jāstāv kājās ilgāk par stundu.

Šī pieredze ļoti mainīja mani un manu skatījumu uz dzīvi.

Evija

Cik vien sevi atceros, esmu nepārtrauktos sevis un savas veselības saglabāšanas meklējumos. Tā savos ceļos es nokļuvu līdz informācijai par “serpentu”.

Uzreiz sajutu spēcīgu impulsu, ka tas ir man un es to gribu. Šī ir dziļa fiziski-garīga prakse, lai atmestu lieko un nokļūtu pie sevis, kas bija mans motīvs visu sākot. Metodika bija saprotama un tehniski viegli izpildāma. Spēcīgākie un sarežģītākie bija iekšējie procesi, kas notika pašā tīrīšanās laikā un pēc tam. Pirmais redzamākais, ka mainījās fiziskais ķermenis – tā forma, svars.

Bija daudz enerģijas, fiziski bija redzams, kā ķermenis tīrās caur mēli, ādu. Ļoti patīk, kāds ir mans ķermenis šobrīd. Tas ir lokans, un tik ļoti gribas to nodarbināt ar regulārām fiziskam aktivitātēm, ko arī daru.

Mainījās ēdienu izvēle – dabiski samazinājās kāre pēc saldumiem, vairs vispār negribas alkoholu. Ķermenis prasīja vairāk tauku un dabīgu pārtiku.

Mainījās pasaules un apkārtējo cilvēku uztvere, attiecības ar tuvajiem. “Serpents” izgaismoja un “izcēla” būtiskās lietas it visā. Spēcīgi transformēja gan mani, gan tuvākos cilvēkus. Viņos notika pārmaiņas, vien esot manā tuvumā. Caur fizisku praksi nokļuvu pie sevis. Pasauli šobrīd tveru caur iekšējām sajūtām, ieklausos ķermenī, jo šīs sajūtas nevar apmanīt, tās ir īstas un nav viltojamas.

Ļoti jaudīga prakse, kā nokļūt tuvāk sev – patiesajam.

Lelde

“Serpenta” tēmu redzu kā sēkliņu sevī, kam bija jāpāraug bailes, šaubas un visādi sūdiņi, līdz impulss darīšanai bija spēcīgs un īsts.

Sēkliņa iesējās, kad satiku Artūru. Tas laiks bija crazy, bet tas bija sākums pārmaiņām. Daudz neziņas un nedrošības mijās ar iekšējām spēlēm.

Ķermenis kļuva hiperjūtīgs, un es ļāvos viņa impulsiem. Attiecības, kas šķita, ka beigsies, atvērās citiem līmeņiem. Man sekoja arī draugs. Beidzot pa īstam varējām sajust viens otru.

Gadu mijā man parasti atnāk kāda frāze, kas pavada visu jauno gadu. Šoreiz tā bija – freeeedooom, tieši tādā brīvības sirds saucienā. Īpaši neplānojot, 3. janvārī vārījām buljonu un dzērām vērmeles tēju. Darījām pēc sajūtām un “serpents” nāca ārā.

13 dienas dzērām buljonu, ēdām olas, zivis, gaļu, sviestu. Bija brīži, kad gribējās ko saldu - pagrēkojām. Draugam viss nāca ārā ātrāk. Man bija sajūta, ka viņš “Serpentu” pārsteidza nesagatavotu. Es, savukārt, gatavojos, izrakstot lietas, no kā vēlos atbrīvoties. Ātri vien jau pievienojās arī manējais. Mikstūru dzērām daudz dienu pēc kārtas, tad vairākas iepauzējām, tad atkal atsākām.

Ar ķermeni notika interesantas lietas, parādījās sāpes. Bija sajūta, ka izdzīvoju sen aizmirsto vai pat nezināmo, lai tas aizietu pavisam prom.

Novērojumi:

• Mani pigmenta plankumi kļuva koši sarkanbrūni, bet pēc “serpenta” iznākšanas pilnībā pazuda;

• Kad māsas meitiņas dzimšanas dienā apēdu kūku, parādījās alerģiska nieze uz kājām (kāda agrāk bieži vien bija ziemas periodos), nu bija skaidrs, kas tas ir;

• Tuvinieki bija atbalstoši un brīnījās par mūsu “serpenta” bildēm;

• Draugam kritās svars un viņš pārstāja krākt;

• Pret kakla sāpēm iedzēru Pau D’Arco, kas agrāk palīdzēja, bet nu produkts iznāca ārā;

• Lielas iekšējas pārmaiņas, stabilitāte, ko vislabāk ieraudzījām pēc tam (kādu dienu testēju, cepu pankūkas, pēc kuru ēšanas mūsu savstarpējā komunikācijā atkal parādījās konflikti, bet ātri to noķēru - tas bija skaists piemērs);

• Atceros dienu, kad tik ļoti uzmācās skumjas par to, ka esmu apēdusi tik daudz dzīvnieku, raudāju, ļāvos, lai iet, un vakarā jau atkal ēdu vistas kājiņu.

Tagad ļaujamies, iepauzējam drusciņ, bet buljons jau atkal atgriezies. Šķiet, ka drīz sekos turpinājums!

Artūrs

Par “serpentu” dzirdēju no draugiem, viņi stāstīja par mistisku “čūsku”, kas iznāk no ķermeņa. Pirmā doma - nojūgušies cilvēki, bet, redzot pārmaiņas viņos, radās interese. Visa sākums bija TV redzēts raidījums, kas lika sākt rakt dziļāk. Ja TV saka, ka nedrīkst, tad man uzreiz skaidrs - te kaut kas ir.

Esmu prāta cilvēks, un man viss jāpārbauda pašam. Veicot izpēti, atklāju daudz informācijas, kas iedeva prātam apstiprinājumu, tāpat atradu ezoterisku informāciju, kas nedaudz uzjautrināja.

Draugi vienkārši un saprotami izskaidroja, kas, kad un kā jādara. Drošības sajūtu radīja tas, ka viss jādara pakāpeniski, ir iespēja konsultēties par visa gaitu un visas lietojamās lietas ir dabiskas un nekaitīgas.

Sākumā nāca laukā tikai viss, ko izdzēru. Teica, ka jābūt riktīgai smakai un formai. Man nekā tāda. Jau domāju, ka jāmet malā. BOOM! Ceturtajā dienā iznāca laukā apēstais kurkulis, kas ieņēmis čūskas formu. Un tad sapratu, kāpēc to tā sauc… Tā tas aizgāja.

Lielākais šoks - izvadītājā masā bija aveņu sēkliņas un tomātu miziņas, ko nebiju ēdis kopš vasaras.

Kas manā dzīvē mainījies? Vēders vairs nepūšas, arī muguras sāpes pilnībā pazudušas. Lietoju uzturā daudz tauku, jo tāda sajūta, ka esmu bijis gadiem badā. Nelietoju vairs nekādus vitamīnus un iepērkos tikai pie vietējiem ražotājiem. Draugi saka, ka es izskatos jaunāks un āda mirdzot.

Un šis izklausīsies diezgan traki, bet ar šo procesu man ir ļoti nomainījies draugu loks. Vēl esmu sācis dziedāt un meditēt.

Brīdinājums citiem! Kad no ķermeņa izvedam lieko, tad dzīvē mainās pagriezieni. Esiet uzmanīgi, jo tas var būt diezgan sāpīgi un ekstrēmi!

Laine

Mana “serpenta” pieredze sākās ar kādu mīļu sarunu, kurā ar tuvu draudzeni dalījos, ka esmu nonākusi tādā dzīves posmā, kur visu sāku no baltas lapas – šķiros no vīra, pārvācos uz citu pilsētu, ar ko arī izmainījās mana radošā darbība utt. To visu dzirdot, viņa teica: “Ja jau Tu fiziskajā dzīvē tik daudz maini, tad Tu varētu pie reizes arī “serpentu” patīrīt!”

Es esmu no tiem cilvēkiem, kam ja sirds ir ko sajutusi, tad dodos tajā virzienā. Un šī draudzene bieži ar mani dalās visādos vērtīgumos, bet ne par ko man nebija bijusi tik liela pārliecība, ka šo es patiešām darīšu.

Ikdienā darbojos ar dažāda veida emocionālām/enerģētiskām praksēm, bet tas, ko piedzīvoju sevis izzināšanā, kad attīrīju zarnas, bija kaut kas ļoti uzskatāms. Sākumā šķita, ka sekošu instrukcijai un viss pats notiks. Bet man gluži tā nebija. Veiksmīgs process sākās tad, kad tika apzināts, kas maļas pa galvu, neliek mieru, rada nepatīkamas emocijas dzīvē. Tikai tad, kad tika apzinātas svarīgās tēmas un sākta to kārtošana, notika atlaišanas process. Pamanīju, ka vēdera izeja vispār apstājās, ja kaut ko nevarēju atlaist. Un, kad palaists, tad uzreiz, hops, arī “serpents” aiziet.

Arī praktiskā puse, ko un kā darīt, bija viegli saprotama. Vienreiz izej cauri, saproti, kā tas darbojas, un tad tas vairs nav tik ļoti par fizisko procesu. Ļoooti vērtīgi bija tas, ka šajā laikā izzināju, no kuriem produktiem man pūšas vēders, kā attīrīt zarnas arī “ikdienā”, kā apvienot fizisko un garīgo attīrīšanos utt.

Ar saviem tuvākajiem ļoti atklāti dalījos, ko daru, un tiku ļoti atbalstīta. Bija jau savi novērojumi un joki, jo, kad uzsāku aizvien jaunu tīrīšanās posmu, man mēdza uzsprāgt kāda "spuldzīte" vai rasties īssavienojums visā elektrosistēmā.

Novēroju, ka “serpents” atbrīvojās, kad ļāvos piedzīvot personiskas emocijas, būt, kas esmu, izteikt savas vajadzības. Esmu kļuvusi daudz tiešāka, man vairs nav bail, ka tikšu atraidīta, ja tiekšos pēc tā, ko vēlos. Man ir daudz vieglāk ļaut cilvēkiem sevi atbalstīt, pieņemt palīdzību. Es ātri pamanu manipulācijas, manas tuvās attiecības ir ieguvušas citu dziļumu. Un kļūst aizvien vieglāk nepieķerties ne tikai cilvēkiem, bet arī vietām, sociuma standartiem.

Ance

Es gribēju pārstāt lietot kafijas, saldumus, kūkas, našķus un kraukšķus. Tas bija pirmais punkts, ko uzrakstīju uz lapas, sākot attīrīšanos no “serpenta”. Bija arī daudzi citi punkti, bet šī – stimulantu pasaule – izrādījās visbūtiskākā manos “serpenta” līkločos.

Atklāju, ka esmu atkarībniece, totāla. Redzēju savu atspulgu dzērājiņos, klaidoņos, pīpmaņos un, pats trakākais, nespēju pretoties blenzt pati uz šo savu jaunatklāto atkarībnieces identitāti. Tai pat laikā es dzēru mikstūru un no mana ķermeņa vēlās ārā puvekļi, smakas, atmiņas un arī “serpents”. Vienreiz, otrreiz, trešoreiz, līdz mani spēki aizstāvēt atkarībnieku pasauli izsīka, it kā nekā tāda ne manī, ne uz šīs zemes nekad nebūtu bijis.

Ar pieaugošu interesi gaidu katru satikšanos ar “serpentu”, jo beidzot dzīve ir nevis izrāde, bet dzīve. Asaras tek īstas, un smiekli skan īsti. Prieks sakutina ķermeni. Esība ir notikums. Notikums esmu es. Gribu vēl!

Jāpiebilst, ka mans ķermeņa pulss vairs nelēkā kā satrakojies rokstārs pa skatuvi, tāpat arī mazinājusies spriedze un satraukums. Kas nācis vietā? Stabilitāte, salds miegs un sarkani vaigi. Ja agrāk seksīgi likās vīniņš, kafijiņa, dekoltē un tādā garā, tad tagad saprotu, ka īstā seksualitāte sākas galvā. Domāt un koncentrēties vēl nekad agrāk nav bijusi tāda bauda.

Jānis

Informāciju par “serpentu” / biofilmu pirmo reizi dzirdēju pirms pusotra gada. Jau tad šķita, ka šis būs noteikti jāizmēģina, jo iepriekš visādi tīrīšanās mēģinājumi tika veikti, taču fiziski nejutu, ka būtu kādi vērā ņemami panākumi.

Informācija par pašu procesu bija vienkārša un saprotama – tehniski nekas grūts. Kad tiku galā ar zināmiem izaicinājumiem attiecībā uz nepieciešamo sastāvdaļu iegādi (šķietami ikdienišķas lietas kļuva pagrūti iegādāties), varēju sākt.

Pirmais mēģinājums ilga 21 dienu, taču bez tikšanās ar “serpentu”. Toties bija ļoti daudz atklājumu par sevi, gribu, spītību, neatlaidību un kārdinājumiem.

Svara zudums – mīnus 8 kg, dažādi jautājumi un komentāri par to no draugiem un tuviniekiem. Toties procesa laikā domu skaidrība jaunā līmenī, ķermeniski viegluma sajūta kā nekad un arī iekšējas tīrības sajūta.

Miega kvalitāte uzlabojās ar katru dienu, paralēli samazinājās nepieciešamā miega daudzums par aptuveni divām stundām.

Pēc tam sekoja pāris nedēļu ēšana un atkal jau prasījās patīrīties, tiesa gan uz īsākiem periodiem (4–5 dienas).

Ar katru reizi tas notika organiskāk, arī svara zudumu vairs nebija. Un tā praktiski gandrīz katru mēnesi – šobrīd bijuši aptuveni 11 tīrīšanās piegājieni.

Starp ieguvumiem varu minēt miega kvalitāti, fiziskās izturības pieaugumu, trīsreiz ātrāku atgūšanos pēc lielākām slodzēm, pieredzi, ka ar ūdeni un buljonu var pilnīgi normāli funkcionēt (kādā trešajā dienā parādās vēlme kaut ko košļāt), ir sasniegta jauna latiņa sapratnē par to, ko nozīmē justies labi. Protams, ieguvums ir arī jauni paziņas un domubiedri.

Līvija

Apmēram gadu, pirms uzzināju par t.s. “serpenta” jeb bioplēves eksistenci, mans bērniņš smagi saslima. Jutos kā izsviesta no laivas, mana ikdiena izmainījās par 180 grādiem, un parādījās 101 jauns pienākums. Sākās nebeidzams vāveres ritenis ar 3-4 stundām nakts miega. Jau pēc pirmajiem mēnešiem, dzīvojot šādā ritmā, manas enerģijas rezerves sāka strauji izsīkt. Vienīgais, kas mani uzturēja pie dzīvības, bija kafija un ogļhidrāti.

Pēc neilga laika mans ķermenis maz pamazām sāka brukt – parādījās galvas reiboņi, ik pa laikam manas lūpas kļuva zilas, jutu sāpes sirds rajonā, mani dusmu uzliesmojumi mijās ar depresiju un izmisumu. Sapratu, ka, turpinot šādā garā, šo maratonu nenoskriešu un sāku veikt dažāda veida ķermeņa attīrīšanas. Sākumā, kad uzzināju par bioplēvi, meklēju informāciju medicīnas žurnālu datu bāzēs un biju šokā par to, cik daudz hronisku slimību ir saistītas ar bioplēvi. Pēc izlasītā sapratu, ka šo "šļuru" no sevis vēlos dabūt ārā pēc iespējas ātrāk.

Pirmā tīrīšanās reize bija visizaicinošākā, savukārt, katra nākamā kļuva arvien harmoniskāka. Procesa laikā nevienā brīdī nejutos viena, jo paralēli šo attīrīšanu veica arī citi domubiedri, kuri ik pa laikam dalījās savās pieredzēs.

Kas manā dzīvē ir izmainījies šī procesa laikā? Itin viss... Ēdiens vairs nav prioritāte, ēdu reti un maz, taču enerģijas līmenis ir trīskāršojies, paaugstinājies fiziskais spēks un izturība.

Esmu kļuvusi ļoti mierīga un nosvērta, ir pazudušas bailes. Zinu, ka varbūt izklausās pēc kārtīga sales pitch, bet pozitīvo izmaiņu saraksts ir tik tiešām garš. Tomēr vissvarīgākais – domāju, ka bez bioplēves tīrīšanas fiziski un emocionāli ilgtermiņā nespētu dzīvot ierastajā "režīmā", kur nu vēl justies laimīga un piepildīta. Bet tieši tāda es pašlaik esmu!