Sākot ar 20. jūniju Tev ir iespēja nokļūt “AVE” pasaulē – dabas ķermeņa terapeita Artūra Ķirpa radītā nometnē, kur nebūs nekā lieka, taču būs trīs fundamentālas prakses – Autonomija, Vēders, Elpa. Sarunā ar Artūru pievērsīsimies būtiskākajai no tām – Autonomijai.

- Nometnē tiks praktizēta Autonomija “AVE” un tavā pieredzes kontā ir autonomijas stāvokļi pat divu nedēļu garumā. Kāpēc Tu piekop autonomiju jeb brīvību no ēšanas, dzeršanas un patērēšanas?

Artūrs. Autonomija ir bāze. Tad, kad es vadu vēdera masāžas un citas prakses, cilvēki neēd. Kāpēc? Mēs izdarām vairāk, dziļāk, un mums ir vienotības sajūta. Mēs dzirdam, redzam, jūtam skaidri. Ir labāks kontakts ar ķermeni. Autonomijā cilvēkam dabiski tīrās kā iekšējā, tā ārējā pasaule. Fiziskais ķermenis ar psihi harmoniski dodas abi vienā virzienā kā veselums. Šobrīd var sastapties ar tādu problēmu, ka cilvēki, kas dodas sevī, kārto sevi dalīti. Kādu laiku kārto ķermeni, tad kārto savu iekšējo pasauli un pēc tam nodarbojas ar integrāciju, lai šīs divas pasaules vispār savienotu. Autonomija ļauj abas pasaules kārtot vienlaicīgi. Noteiktās stundās aktivizējas noteiktu orgānu tīrīšanās, sakārtošanās, atjaunošanās. Ķermenis ir unikāls – tas simbolizē un pārstāv mūsu zemapziņu. Autonomija ļauj skaidri ieraudzīt, kuras lietas ir gatavas pārmaiņām.

- Kādas vērtības Tu esi atklājis sevī, praktizējot autonomiju?

Artūrs. Kad caur autonomiju atklājam mums svarīgu vērtību, mēs to nevaram vairs piemānīt. Viens no indikatoriem, kas man palīdz izdarīt izvēles apzinātāk, ir viegla sirds sajūta, kas kā bākuguns rāda ceļu cauri manām izvēlēm. Lielākā vērtība, kas nāk caur autonomiju, ir miers, kas mani nekad nepamet, neatkarīgi no ārējā haosa un ārējiem notikumiem. Tas ir tas, kas visu laiku ir paplašinājies. Es vairs nevaru palikt neuzticīgs pats sev. Iespējams, ka vērtības un to secīgums, kas atklājas caur autonomijas pieredzi, sniedz cilvēkam iespēju tīrā veidā piedzīvot individuālu evolūciju. Autonomija ir ceļš uz pieaugušo – uz cilvēku, kurš spēj uzņemties atbildību par savām domām, vārdiem, darbiem un veido siltas, sirsnīgas, tīras un patiesas attiecības. Manuprāt, tas ir viens no maniem skaistākajiem ieguvumiem, kas notika pats no sevis. Man apkārt parādījās aizvien vairāk cilvēku, ar kuriem es varu būt īsts, patiess, mierā, saticībā, dalīt šķīvi, jumtu, stāstus, padomus, draudzēties.

- Pastāsti, lūdzu, kas kopumā sagaida cilvēku tevis radītājā “AVE” vasaras nometnē?

Artūrs. Droši vien te vairāk ir jautājums, no kurienes cilvēks nāk? Kas ir tā situācija dzīvē, kas liek izvēlēties šo pieredzi? Kādam tas ir izmisums. Kāds vēlas nomainīt telpu. Kādam tā ir vēlme dziļi atpūsties, relaksēties un atjaunoties. Kādam tā ir personīga interese atklāt sevī jaunas kvalitātes un sajūtas. Kādam tā ir vēlme atrast risinājumu šī brīža neziņai un izmisumam. Kādam tā ir ļoti smaga, hroniska veselības problēma, kur viss ir pamēģināts, izmēģināts. Kādam citam tas ir satikt savējos, sanākt kopā, apsēsties pie ugunskura un padalīties no sirds, dziļi, patiesi. Tikt uzklausītam, sadzirdētam, sajustam. Pēc šīs pieredzes viss ir cilvēka rokās. Skaidrs, ka vecā pasaule tiks redzēta, dzirdēta, sajusta pavisam savādāk. No jauna.

- Ko darīt, ja ir nedaudz bail doties uz “AVE” nometni? It kā varētu pamēģināt, bet...

Artūrs. Es pat uzreiz teiktu, ka, ja ir bailes, tā ir pirmā zīme, ka jādodas. Ja dzīvē viss ir labi un forši, tad turpiniet tā – viss jau ir forši. Taču, ja ir pretestība, negribēšana, toties ir interese, kas mijas ar sajūtām “ir bail, negribu, nezinu, kā būs”, tad tā ir pirmā zaļā gaisma, ka šis ir virziens, kurā vēlams doties. Skaidrs, ka vecajā dzīvē mums ir drošības spilveni, droša telpa un vide, ar ko esam pieradinājuši arī savus apkārtējos kā uz kaut ko ļoti nemainīgu, kāds es esmu. Tajā brīdī, kad dodamies pie jaunā sevis, apkārt viss sāk trīcēt, plaisāt, pieturēt, iešaubīt un iebaidīt vēl vairāk. Un arī šie ir zaļās gaismas signāli, ka ir laiks doties! Iet dziļumā un savā patiesumā. Tāpēc viens no fundamentiem, kas man pašam ir svarīgs, ir radīt šo drošo telpu, vidi un atbalstu, lai pirmos soļus, kur ir bail, varam spert kopā. Pēc tam jau tālāk paši varam iet, darīt un kustēties.

Vairāk info un pieteikšanās https://t.me/arturskirps